Definify.com
Definition 2024
dehortatus
dehortatus
Latin
Participle
dehortātus m (feminine dehortāta, neuter dehortātum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dehortātus | dehortāta | dehortātum | dehortātī | dehortātae | dehortāta | |
| genitive | dehortātī | dehortātae | dehortātī | dehortātōrum | dehortātārum | dehortātōrum | |
| dative | dehortātō | dehortātō | dehortātīs | ||||
| accusative | dehortātum | dehortātam | dehortātum | dehortātōs | dehortātās | dehortāta | |
| ablative | dehortātō | dehortātā | dehortātō | dehortātīs | |||
| vocative | dehortāte | dehortāta | dehortātum | dehortātī | dehortātae | dehortāta | |