Definify.com
Definition 2024
delabens
delabens
Latin
Participle
dēlābēns m, f, n (genitive dēlābentis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | dēlābēns | dēlābentēs | dēlābentia | ||
| genitive | dēlābentis | dēlābentium | |||
| dative | dēlābentī | dēlābentibus | |||
| accusative | dēlābentem | dēlābēns | dēlābentēs | dēlābentia | |
| ablative | dēlābente, dēlābentī1 | dēlābentibus | |||
| vocative | dēlābēns | dēlābentēs | dēlābentia | ||
1When used purely as an adjective.