Definify.com
Definition 2024
delaturus
delaturus
Latin
Participle
dēlātūrus m (feminine dēlātūra, neuter dēlātūrum); first/second declension
- about to convey
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēlātūrus | dēlātūra | dēlātūrum | dēlātūrī | dēlātūrae | dēlātūra | |
| genitive | dēlātūrī | dēlātūrae | dēlātūrī | dēlātūrōrum | dēlātūrārum | dēlātūrōrum | |
| dative | dēlātūrō | dēlātūrō | dēlātūrīs | ||||
| accusative | dēlātūrum | dēlātūram | dēlātūrum | dēlātūrōs | dēlātūrās | dēlātūra | |
| ablative | dēlātūrō | dēlātūrā | dēlātūrō | dēlātūrīs | |||
| vocative | dēlātūre | dēlātūra | dēlātūrum | dēlātūrī | dēlātūrae | dēlātūra | |