Definify.com
Definition 2025
delectaturus
delectaturus
Latin
Participle
dēlectātūrus m (feminine dēlectātūra, neuter dēlectātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēlectātūrus | dēlectātūra | dēlectātūrum | dēlectātūrī | dēlectātūrae | dēlectātūra | |
| genitive | dēlectātūrī | dēlectātūrae | dēlectātūrī | dēlectātūrōrum | dēlectātūrārum | dēlectātūrōrum | |
| dative | dēlectātūrō | dēlectātūrō | dēlectātūrīs | ||||
| accusative | dēlectātūrum | dēlectātūram | dēlectātūrum | dēlectātūrōs | dēlectātūrās | dēlectātūra | |
| ablative | dēlectātūrō | dēlectātūrā | dēlectātūrō | dēlectātūrīs | |||
| vocative | dēlectātūre | dēlectātūra | dēlectātūrum | dēlectātūrī | dēlectātūrae | dēlectātūra | |