Definify.com
Definition 2024
deleniens
deleniens
Latin
Participle
dēlēniēns m, f, n (genitive dēlēnientis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | dēlēniēns | dēlēnientēs | dēlēnientia | ||
| genitive | dēlēnientis | dēlēnientium | |||
| dative | dēlēnientī | dēlēnientibus | |||
| accusative | dēlēnientem | dēlēniēns | dēlēnientēs | dēlēnientia | |
| ablative | dēlēniente, dēlēnientī1 | dēlēnientibus | |||
| vocative | dēlēniēns | dēlēnientēs | dēlēnientia | ||
1When used purely as an adjective.