Definify.com
Definition 2024
delibaturus
delibaturus
Latin
Participle
dēlībātūrus m (feminine dēlībātūra, neuter dēlībātūrum); first/second declension
- about to diminish
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēlībātūrus | dēlībātūra | dēlībātūrum | dēlībātūrī | dēlībātūrae | dēlībātūra | |
| genitive | dēlībātūrī | dēlībātūrae | dēlībātūrī | dēlībātūrōrum | dēlībātūrārum | dēlībātūrōrum | |
| dative | dēlībātūrō | dēlībātūrō | dēlībātūrīs | ||||
| accusative | dēlībātūrum | dēlībātūram | dēlībātūrum | dēlībātūrōs | dēlībātūrās | dēlībātūra | |
| ablative | dēlībātūrō | dēlībātūrā | dēlībātūrō | dēlībātūrīs | |||
| vocative | dēlībātūre | dēlībātūra | dēlībātūrum | dēlībātūrī | dēlībātūrae | dēlībātūra | |