Definify.com
Definition 2024
delirus
delirus
Latin
Etymology
Related to dēlīrium.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /deːˈliː.rus/, [deːˈliː.rʊs]
Adjective
dēlīrus m (feminine dēlīra, neuter dēlīrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēlīrus | dēlīra | dēlīrum | dēlīrī | dēlīrae | dēlīra | |
| genitive | dēlīrī | dēlīrae | dēlīrī | dēlīrōrum | dēlīrārum | dēlīrōrum | |
| dative | dēlīrō | dēlīrō | dēlīrīs | ||||
| accusative | dēlīrum | dēlīram | dēlīrum | dēlīrōs | dēlīrās | dēlīra | |
| ablative | dēlīrō | dēlīrā | dēlīrō | dēlīrīs | |||
| vocative | dēlīre | dēlīra | dēlīrum | dēlīrī | dēlīrae | dēlīra | |
Descendants
- Old French: deloir
- Old Provençal: daler
References
- delirus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- delirus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- DELIRUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “delirus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.