Definify.com
Definition 2024
delitescens
delitescens
Latin
Participle
dēlitēscēns m, f, n (genitive dēlitēscentis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | dēlitēscēns | dēlitēscentēs | dēlitēscentia | ||
| genitive | dēlitēscentis | dēlitēscentium | |||
| dative | dēlitēscentī | dēlitēscentibus | |||
| accusative | dēlitēscentem | dēlitēscēns | dēlitēscentēs | dēlitēscentia | |
| ablative | dēlitēscente, dēlitēscentī1 | dēlitēscentibus | |||
| vocative | dēlitēscēns | dēlitēscentēs | dēlitēscentia | ||
1When used purely as an adjective.