Definify.com
Definition 2024
demigraturus
demigraturus
Latin
Participle
dēmigrātūrus m (feminine dēmigrātūra, neuter dēmigrātūrum); first/second declension
- about to migrate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēmigrātūrus | dēmigrātūra | dēmigrātūrum | dēmigrātūrī | dēmigrātūrae | dēmigrātūra | |
| genitive | dēmigrātūrī | dēmigrātūrae | dēmigrātūrī | dēmigrātūrōrum | dēmigrātūrārum | dēmigrātūrōrum | |
| dative | dēmigrātūrō | dēmigrātūrō | dēmigrātūrīs | ||||
| accusative | dēmigrātūrum | dēmigrātūram | dēmigrātūrum | dēmigrātūrōs | dēmigrātūrās | dēmigrātūra | |
| ablative | dēmigrātūrō | dēmigrātūrā | dēmigrātūrō | dēmigrātūrīs | |||
| vocative | dēmigrātūre | dēmigrātūra | dēmigrātūrum | dēmigrātūrī | dēmigrātūrae | dēmigrātūra | |