Definify.com
Definition 2024
deminuturus
deminuturus
Latin
Participle
dēminūtūrus m (feminine dēminūtūra, neuter dēminūtūrum); first/second declension
- about to diminish
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēminūtūrus | dēminūtūra | dēminūtūrum | dēminūtūrī | dēminūtūrae | dēminūtūra | |
| genitive | dēminūtūrī | dēminūtūrae | dēminūtūrī | dēminūtūrōrum | dēminūtūrārum | dēminūtūrōrum | |
| dative | dēminūtūrō | dēminūtūrō | dēminūtūrīs | ||||
| accusative | dēminūtūrum | dēminūtūram | dēminūtūrum | dēminūtūrōs | dēminūtūrās | dēminūtūra | |
| ablative | dēminūtūrō | dēminūtūrā | dēminūtūrō | dēminūtūrīs | |||
| vocative | dēminūtūre | dēminūtūra | dēminūtūrum | dēminūtūrī | dēminūtūrae | dēminūtūra | |