Definify.com
Definition 2024
demoliturus
demoliturus
Latin
Participle
dēmōlītūrus m (feminine dēmōlītūra, neuter dēmōlītūrum); first/second declension
- about to demolish
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēmōlītūrus | dēmōlītūra | dēmōlītūrum | dēmōlītūrī | dēmōlītūrae | dēmōlītūra | |
| genitive | dēmōlītūrī | dēmōlītūrae | dēmōlītūrī | dēmōlītūrōrum | dēmōlītūrārum | dēmōlītūrōrum | |
| dative | dēmōlītūrō | dēmōlītūrō | dēmōlītūrīs | ||||
| accusative | dēmōlītūrum | dēmōlītūram | dēmōlītūrum | dēmōlītūrōs | dēmōlītūrās | dēmōlītūra | |
| ablative | dēmōlītūrō | dēmōlītūrā | dēmōlītūrō | dēmōlītūrīs | |||
| vocative | dēmōlītūre | dēmōlītūra | dēmōlītūrum | dēmōlītūrī | dēmōlītūrae | dēmōlītūra | |