Definify.com
Definition 2024
demonstrativus
demonstrativus
Latin
Adjective
dēmonstrātīvus m (feminine dēmonstrātīva, neuter dēmonstrātīvum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēmonstrātīvus | dēmonstrātīva | dēmonstrātīvum | dēmonstrātīvī | dēmonstrātīvae | dēmonstrātīva | |
| genitive | dēmonstrātīvī | dēmonstrātīvae | dēmonstrātīvī | dēmonstrātīvōrum | dēmonstrātīvārum | dēmonstrātīvōrum | |
| dative | dēmonstrātīvō | dēmonstrātīvō | dēmonstrātīvīs | ||||
| accusative | dēmonstrātīvum | dēmonstrātīvam | dēmonstrātīvum | dēmonstrātīvōs | dēmonstrātīvās | dēmonstrātīva | |
| ablative | dēmonstrātīvō | dēmonstrātīvā | dēmonstrātīvō | dēmonstrātīvīs | |||
| vocative | dēmonstrātīve | dēmonstrātīva | dēmonstrātīvum | dēmonstrātīvī | dēmonstrātīvae | dēmonstrātīva | |
References
- demonstrativus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- demonstrativus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “demonstrativus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.