Definify.com
Definition 2024
demonstratus
demonstratus
Latin
Participle
dēmōnstrātus m (feminine dēmōnstrāta, neuter dēmōnstrātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēmōnstrātus | dēmōnstrāta | dēmōnstrātum | dēmōnstrātī | dēmōnstrātae | dēmōnstrāta | |
| genitive | dēmōnstrātī | dēmōnstrātae | dēmōnstrātī | dēmōnstrātōrum | dēmōnstrātārum | dēmōnstrātōrum | |
| dative | dēmōnstrātō | dēmōnstrātō | dēmōnstrātīs | ||||
| accusative | dēmōnstrātum | dēmōnstrātam | dēmōnstrātum | dēmōnstrātōs | dēmōnstrātās | dēmōnstrāta | |
| ablative | dēmōnstrātō | dēmōnstrātā | dēmōnstrātō | dēmōnstrātīs | |||
| vocative | dēmōnstrāte | dēmōnstrāta | dēmōnstrātum | dēmōnstrātī | dēmōnstrātae | dēmōnstrāta | |