Definify.com
Definition 2024
denegaturus
denegaturus
Latin
Participle
dēnegātūrus m (feminine dēnegātūra, neuter dēnegātūrum); first/second declension
- about to deny
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēnegātūrus | dēnegātūra | dēnegātūrum | dēnegātūrī | dēnegātūrae | dēnegātūra | |
| genitive | dēnegātūrī | dēnegātūrae | dēnegātūrī | dēnegātūrōrum | dēnegātūrārum | dēnegātūrōrum | |
| dative | dēnegātūrō | dēnegātūrō | dēnegātūrīs | ||||
| accusative | dēnegātūrum | dēnegātūram | dēnegātūrum | dēnegātūrōs | dēnegātūrās | dēnegātūra | |
| ablative | dēnegātūrō | dēnegātūrā | dēnegātūrō | dēnegātūrīs | |||
| vocative | dēnegātūre | dēnegātūra | dēnegātūrum | dēnegātūrī | dēnegātūrae | dēnegātūra | |