Definify.com
Definition 2024
denominaturus
denominaturus
Latin
Participle
dēnōminātūrus m (feminine dēnōminātūra, neuter dēnōminātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēnōminātūrus | dēnōminātūra | dēnōminātūrum | dēnōminātūrī | dēnōminātūrae | dēnōminātūra | |
| genitive | dēnōminātūrī | dēnōminātūrae | dēnōminātūrī | dēnōminātūrōrum | dēnōminātūrārum | dēnōminātūrōrum | |
| dative | dēnōminātūrō | dēnōminātūrō | dēnōminātūrīs | ||||
| accusative | dēnōminātūrum | dēnōminātūram | dēnōminātūrum | dēnōminātūrōs | dēnōminātūrās | dēnōminātūra | |
| ablative | dēnōminātūrō | dēnōminātūrā | dēnōminātūrō | dēnōminātūrīs | |||
| vocative | dēnōminātūre | dēnōminātūra | dēnōminātūrum | dēnōminātūrī | dēnōminātūrae | dēnōminātūra | |