Definify.com
Definition 2024
denominatus
denominatus
Latin
Participle
dēnōminātus m (feminine dēnōmināta, neuter dēnōminātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēnōminātus | dēnōmināta | dēnōminātum | dēnōminātī | dēnōminātae | dēnōmināta | |
| genitive | dēnōminātī | dēnōminātae | dēnōminātī | dēnōminātōrum | dēnōminātārum | dēnōminātōrum | |
| dative | dēnōminātō | dēnōminātō | dēnōminātīs | ||||
| accusative | dēnōminātum | dēnōminātam | dēnōminātum | dēnōminātōs | dēnōminātās | dēnōmināta | |
| ablative | dēnōminātō | dēnōminātā | dēnōminātō | dēnōminātīs | |||
| vocative | dēnōmināte | dēnōmināta | dēnōminātum | dēnōminātī | dēnōminātae | dēnōmināta | |