Definify.com
Definition 2024
denuntiatus
denuntiatus
Latin
Participle
dēnuntiātus m (feminine dēnuntiāta, neuter dēnuntiātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēnuntiātus | dēnuntiāta | dēnuntiātum | dēnuntiātī | dēnuntiātae | dēnuntiāta | |
| genitive | dēnuntiātī | dēnuntiātae | dēnuntiātī | dēnuntiātōrum | dēnuntiātārum | dēnuntiātōrum | |
| dative | dēnuntiātō | dēnuntiātō | dēnuntiātīs | ||||
| accusative | dēnuntiātum | dēnuntiātam | dēnuntiātum | dēnuntiātōs | dēnuntiātās | dēnuntiāta | |
| ablative | dēnuntiātō | dēnuntiātā | dēnuntiātō | dēnuntiātīs | |||
| vocative | dēnuntiāte | dēnuntiāta | dēnuntiātum | dēnuntiātī | dēnuntiātae | dēnuntiāta | |