Definify.com
Definition 2024
depeculatus
depeculatus
Latin
Participle
dēpecūlātus m (feminine dēpecūlāta, neuter dēpecūlātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēpecūlātus | dēpecūlāta | dēpecūlātum | dēpecūlātī | dēpecūlātae | dēpecūlāta | |
| genitive | dēpecūlātī | dēpecūlātae | dēpecūlātī | dēpecūlātōrum | dēpecūlātārum | dēpecūlātōrum | |
| dative | dēpecūlātō | dēpecūlātō | dēpecūlātīs | ||||
| accusative | dēpecūlātum | dēpecūlātam | dēpecūlātum | dēpecūlātōs | dēpecūlātās | dēpecūlāta | |
| ablative | dēpecūlātō | dēpecūlātā | dēpecūlātō | dēpecūlātīs | |||
| vocative | dēpecūlāte | dēpecūlāta | dēpecūlātum | dēpecūlātī | dēpecūlātae | dēpecūlāta | |
References
- depeculatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “depeculatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.