Definify.com
Definition 2024
deperditurus
deperditurus
Latin
Participle
dēperditūrus m (feminine dēperditūra, neuter dēperditūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēperditūrus | dēperditūra | dēperditūrum | dēperditūrī | dēperditūrae | dēperditūra | |
| genitive | dēperditūrī | dēperditūrae | dēperditūrī | dēperditūrōrum | dēperditūrārum | dēperditūrōrum | |
| dative | dēperditūrō | dēperditūrō | dēperditūrīs | ||||
| accusative | dēperditūrum | dēperditūram | dēperditūrum | dēperditūrōs | dēperditūrās | dēperditūra | |
| ablative | dēperditūrō | dēperditūrā | dēperditūrō | dēperditūrīs | |||
| vocative | dēperditūre | dēperditūra | dēperditūrum | dēperditūrī | dēperditūrae | dēperditūra | |