Definify.com
Definition 2024
deploraturus
deploraturus
Latin
Participle
dēplōrātūrus m (feminine dēplōrātūra, neuter dēplōrātūrum); first/second declension
- about to complain
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēplōrātūrus | dēplōrātūra | dēplōrātūrum | dēplōrātūrī | dēplōrātūrae | dēplōrātūra | |
| genitive | dēplōrātūrī | dēplōrātūrae | dēplōrātūrī | dēplōrātūrōrum | dēplōrātūrārum | dēplōrātūrōrum | |
| dative | dēplōrātūrō | dēplōrātūrō | dēplōrātūrīs | ||||
| accusative | dēplōrātūrum | dēplōrātūram | dēplōrātūrum | dēplōrātūrōs | dēplōrātūrās | dēplōrātūra | |
| ablative | dēplōrātūrō | dēplōrātūrā | dēplōrātūrō | dēplōrātūrīs | |||
| vocative | dēplōrātūre | dēplōrātūra | dēplōrātūrum | dēplōrātūrī | dēplōrātūrae | dēplōrātūra | |