Definify.com
Definition 2024
depravatus
depravatus
Latin
Participle
dēprāvātus m (feminine dēprāvāta, neuter dēprāvātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēprāvātus | dēprāvāta | dēprāvātum | dēprāvātī | dēprāvātae | dēprāvāta | |
| genitive | dēprāvātī | dēprāvātae | dēprāvātī | dēprāvātōrum | dēprāvātārum | dēprāvātōrum | |
| dative | dēprāvātō | dēprāvātō | dēprāvātīs | ||||
| accusative | dēprāvātum | dēprāvātam | dēprāvātum | dēprāvātōs | dēprāvātās | dēprāvāta | |
| ablative | dēprāvātō | dēprāvātā | dēprāvātō | dēprāvātīs | |||
| vocative | dēprāvāte | dēprāvāta | dēprāvātum | dēprāvātī | dēprāvātae | dēprāvāta | |