Definify.com
Definition 2024
deprecaturus
deprecaturus
Latin
Participle
dēprecātūrus m (feminine dēprecātūra, neuter dēprecātūrum); first/second declension
- about to deprecate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēprecātūrus | dēprecātūra | dēprecātūrum | dēprecātūrī | dēprecātūrae | dēprecātūra | |
| genitive | dēprecātūrī | dēprecātūrae | dēprecātūrī | dēprecātūrōrum | dēprecātūrārum | dēprecātūrōrum | |
| dative | dēprecātūrō | dēprecātūrō | dēprecātūrīs | ||||
| accusative | dēprecātūrum | dēprecātūram | dēprecātūrum | dēprecātūrōs | dēprecātūrās | dēprecātūra | |
| ablative | dēprecātūrō | dēprecātūrā | dēprecātūrō | dēprecātūrīs | |||
| vocative | dēprecātūre | dēprecātūra | dēprecātūrum | dēprecātūrī | dēprecātūrae | dēprecātūra | |