Definify.com
Definition 2024
depugnaturus
depugnaturus
Latin
Participle
dēpugnātūrus m (feminine dēpugnātūra, neuter dēpugnātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēpugnātūrus | dēpugnātūra | dēpugnātūrum | dēpugnātūrī | dēpugnātūrae | dēpugnātūra | |
| genitive | dēpugnātūrī | dēpugnātūrae | dēpugnātūrī | dēpugnātūrōrum | dēpugnātūrārum | dēpugnātūrōrum | |
| dative | dēpugnātūrō | dēpugnātūrō | dēpugnātūrīs | ||||
| accusative | dēpugnātūrum | dēpugnātūram | dēpugnātūrum | dēpugnātūrōs | dēpugnātūrās | dēpugnātūra | |
| ablative | dēpugnātūrō | dēpugnātūrā | dēpugnātūrō | dēpugnātūrīs | |||
| vocative | dēpugnātūre | dēpugnātūra | dēpugnātūrum | dēpugnātūrī | dēpugnātūrae | dēpugnātūra | |