Definify.com
Definition 2024
derecturus
derecturus
Latin
Participle
dērectūrus m (feminine dērectūra, neuter dērectūrum); first/second declension
- about to direct
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dērectūrus | dērectūra | dērectūrum | dērectūrī | dērectūrae | dērectūra | |
| genitive | dērectūrī | dērectūrae | dērectūrī | dērectūrōrum | dērectūrārum | dērectūrōrum | |
| dative | dērectūrō | dērectūrō | dērectūrīs | ||||
| accusative | dērectūrum | dērectūram | dērectūrum | dērectūrōs | dērectūrās | dērectūra | |
| ablative | dērectūrō | dērectūrā | dērectūrō | dērectūrīs | |||
| vocative | dērectūre | dērectūra | dērectūrum | dērectūrī | dērectūrae | dērectūra | |