Definify.com
Definition 2024
derelinquens
derelinquens
Latin
Participle
dērelinquēns m, f, n (genitive dērelinquentis); third declension
Inflection
Third declension.
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
nominative | dērelinquēns | dērelinquentēs | dērelinquentia | ||
genitive | dērelinquentis | dērelinquentium | |||
dative | dērelinquentī | dērelinquentibus | |||
accusative | dērelinquentem | dērelinquēns | dērelinquentēs | dērelinquentia | |
ablative | dērelinquentī | dērelinquentibus | |||
vocative | dērelinquēns | dērelinquentēs | dērelinquentia |