Definify.com
Definition 2024
deridens
deridens
Latin
Participle
dērīdēns m, f, n (genitive dērīdentis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | dērīdēns | dērīdentēs | dērīdentia | ||
| genitive | dērīdentis | dērīdentium | |||
| dative | dērīdentī | dērīdentibus | |||
| accusative | dērīdentem | dērīdēns | dērīdentēs | dērīdentia | |
| ablative | dērīdente, dērīdentī1 | dērīdentibus | |||
| vocative | dērīdēns | dērīdentēs | dērīdentia | ||
1When used purely as an adjective.