Definify.com
Definition 2024
derivativus
derivativus
Latin
Adjective
dērīvātīvus m (feminine dērīvātīva, neuter dērīvātīvum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dērīvātīvus | dērīvātīva | dērīvātīvum | dērīvātīvī | dērīvātīvae | dērīvātīva | |
| genitive | dērīvātīvī | dērīvātīvae | dērīvātīvī | dērīvātīvōrum | dērīvātīvārum | dērīvātīvōrum | |
| dative | dērīvātīvō | dērīvātīvō | dērīvātīvīs | ||||
| accusative | dērīvātīvum | dērīvātīvam | dērīvātīvum | dērīvātīvōs | dērīvātīvās | dērīvātīva | |
| ablative | dērīvātīvō | dērīvātīvā | dērīvātīvō | dērīvātīvīs | |||
| vocative | dērīvātīve | dērīvātīva | dērīvātīvum | dērīvātīvī | dērīvātīvae | dērīvātīva | |
Related terms
Descendants
- English: derivative
References
- derivativus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “derivativus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.