Definify.com
Definition 2024
derivaturus
derivaturus
Latin
Participle
dērīvātūrus m (feminine dērīvātūra, neuter dērīvātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dērīvātūrus | dērīvātūra | dērīvātūrum | dērīvātūrī | dērīvātūrae | dērīvātūra | |
| genitive | dērīvātūrī | dērīvātūrae | dērīvātūrī | dērīvātūrōrum | dērīvātūrārum | dērīvātūrōrum | |
| dative | dērīvātūrō | dērīvātūrō | dērīvātūrīs | ||||
| accusative | dērīvātūrum | dērīvātūram | dērīvātūrum | dērīvātūrōs | dērīvātūrās | dērīvātūra | |
| ablative | dērīvātūrō | dērīvātūrā | dērīvātūrō | dērīvātūrīs | |||
| vocative | dērīvātūre | dērīvātūra | dērīvātūrum | dērīvātūrī | dērīvātūrae | dērīvātūra | |