Definify.com
Definition 2024
derogaturus
derogaturus
Latin
Participle
dērogātūrus m (feminine dērogātūra, neuter dērogātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dērogātūrus | dērogātūra | dērogātūrum | dērogātūrī | dērogātūrae | dērogātūra | |
| genitive | dērogātūrī | dērogātūrae | dērogātūrī | dērogātūrōrum | dērogātūrārum | dērogātūrōrum | |
| dative | dērogātūrō | dērogātūrō | dērogātūrīs | ||||
| accusative | dērogātūrum | dērogātūram | dērogātūrum | dērogātūrōs | dērogātūrās | dērogātūra | |
| ablative | dērogātūrō | dērogātūrā | dērogātūrō | dērogātūrīs | |||
| vocative | dērogātūre | dērogātūra | dērogātūrum | dērogātūrī | dērogātūrae | dērogātūra | |