Definify.com
Definition 2024
desideraturus
desideraturus
Latin
Participle
dēsīderātūrus m (feminine dēsīderātūra, neuter dēsīderātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēsīderātūrus | dēsīderātūra | dēsīderātūrum | dēsīderātūrī | dēsīderātūrae | dēsīderātūra | |
| genitive | dēsīderātūrī | dēsīderātūrae | dēsīderātūrī | dēsīderātūrōrum | dēsīderātūrārum | dēsīderātūrōrum | |
| dative | dēsīderātūrō | dēsīderātūrō | dēsīderātūrīs | ||||
| accusative | dēsīderātūrum | dēsīderātūram | dēsīderātūrum | dēsīderātūrōs | dēsīderātūrās | dēsīderātūra | |
| ablative | dēsīderātūrō | dēsīderātūrā | dēsīderātūrō | dēsīderātūrīs | |||
| vocative | dēsīderātūre | dēsīderātūra | dēsīderātūrum | dēsīderātūrī | dēsīderātūrae | dēsīderātūra | |