Definify.com
Definition 2024
designaturus
designaturus
Latin
Participle
dēsignātūrus m (feminine dēsignātūra, neuter dēsignātūrum); first/second declension
- about to mark
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēsignātūrus | dēsignātūra | dēsignātūrum | dēsignātūrī | dēsignātūrae | dēsignātūra | |
| genitive | dēsignātūrī | dēsignātūrae | dēsignātūrī | dēsignātūrōrum | dēsignātūrārum | dēsignātūrōrum | |
| dative | dēsignātūrō | dēsignātūrō | dēsignātūrīs | ||||
| accusative | dēsignātūrum | dēsignātūram | dēsignātūrum | dēsignātūrōs | dēsignātūrās | dēsignātūra | |
| ablative | dēsignātūrō | dēsignātūrā | dēsignātūrō | dēsignātūrīs | |||
| vocative | dēsignātūre | dēsignātūra | dēsignātūrum | dēsignātūrī | dēsignātūrae | dēsignātūra | |