Definify.com
Definition 2024
designatus
designatus
Latin
Participle
dēsignātus m (feminine dēsignāta, neuter dēsignātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēsignātus | dēsignāta | dēsignātum | dēsignātī | dēsignātae | dēsignāta | |
| genitive | dēsignātī | dēsignātae | dēsignātī | dēsignātōrum | dēsignātārum | dēsignātōrum | |
| dative | dēsignātō | dēsignātō | dēsignātīs | ||||
| accusative | dēsignātum | dēsignātam | dēsignātum | dēsignātōs | dēsignātās | dēsignāta | |
| ablative | dēsignātō | dēsignātā | dēsignātō | dēsignātīs | |||
| vocative | dēsignāte | dēsignāta | dēsignātum | dēsignātī | dēsignātae | dēsignāta | |
Noun
dēsignāta f (genitive dēsignātae); first declension
Inflection
First declension.
References
- designatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers