Definify.com
Definition 2024
desiturus
desiturus
Latin
Participle
dēsitūrus m (feminine dēsitūra, neuter dēsitūrum); first/second declension
- about to desist
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēsitūrus | dēsitūra | dēsitūrum | dēsitūrī | dēsitūrae | dēsitūra | |
| genitive | dēsitūrī | dēsitūrae | dēsitūrī | dēsitūrōrum | dēsitūrārum | dēsitūrōrum | |
| dative | dēsitūrō | dēsitūrō | dēsitūrīs | ||||
| accusative | dēsitūrum | dēsitūram | dēsitūrum | dēsitūrōs | dēsitūrās | dēsitūra | |
| ablative | dēsitūrō | dēsitūrā | dēsitūrō | dēsitūrīs | |||
| vocative | dēsitūre | dēsitūra | dēsitūrum | dēsitūrī | dēsitūrae | dēsitūra | |