Definify.com
Definition 2024
desperandus
desperandus
Latin
Participle
dēspērandus m (feminine dēspēranda, neuter dēspērandum); first/second declension
- which is to be despaired
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēspērandus | dēspēranda | dēspērandum | dēspērandī | dēspērandae | dēspēranda | |
| genitive | dēspērandī | dēspērandae | dēspērandī | dēspērandōrum | dēspērandārum | dēspērandōrum | |
| dative | dēspērandō | dēspērandō | dēspērandīs | ||||
| accusative | dēspērandum | dēspērandam | dēspērandum | dēspērandōs | dēspērandās | dēspēranda | |
| ablative | dēspērandō | dēspērandā | dēspērandō | dēspērandīs | |||
| vocative | dēspērande | dēspēranda | dēspērandum | dēspērandī | dēspērandae | dēspēranda | |