Definify.com
Definition 2024
desperaturus
desperaturus
Latin
Participle
dēspērātūrus m (feminine dēspērātūra, neuter dēspērātūrum); first/second declension
- about to despair
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēspērātūrus | dēspērātūra | dēspērātūrum | dēspērātūrī | dēspērātūrae | dēspērātūra | |
| genitive | dēspērātūrī | dēspērātūrae | dēspērātūrī | dēspērātūrōrum | dēspērātūrārum | dēspērātūrōrum | |
| dative | dēspērātūrō | dēspērātūrō | dēspērātūrīs | ||||
| accusative | dēspērātūrum | dēspērātūram | dēspērātūrum | dēspērātūrōs | dēspērātūrās | dēspērātūra | |
| ablative | dēspērātūrō | dēspērātūrā | dēspērātūrō | dēspērātūrīs | |||
| vocative | dēspērātūre | dēspērātūra | dēspērātūrum | dēspērātūrī | dēspērātūrae | dēspērātūra | |