Definify.com
Definition 2024
destinaturus
destinaturus
Latin
Participle
dēstinātūrus m (feminine dēstinātūra, neuter dēstinātūrum); first/second declension
- about to bind, about to fasten
- about to establish, about to determine, about to resolve
- about to intend to buy
- about to appoint, about to choose, about to elect
- (archery) about to aim at
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | dēstinātūrus | dēstinātūra | dēstinātūrum | dēstinātūrī | dēstinātūrae | dēstinātūra | |
genitive | dēstinātūrī | dēstinātūrae | dēstinātūrī | dēstinātūrōrum | dēstinātūrārum | dēstinātūrōrum | |
dative | dēstinātūrō | dēstinātūrō | dēstinātūrīs | ||||
accusative | dēstinātūrum | dēstinātūram | dēstinātūrum | dēstinātūrōs | dēstinātūrās | dēstinātūra | |
ablative | dēstinātūrō | dēstinātūrā | dēstinātūrō | dēstinātūrīs | |||
vocative | dēstinātūre | dēstinātūra | dēstinātūrum | dēstinātūrī | dēstinātūrae | dēstinātūra |