Definify.com

Definition 2024

destructivus

destructivus

Latin

Adjective

dēstructīvus m ‎(feminine dēstructīva, neuter dēstructīvum); first/second declension

  1. destructive

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative dēstructīvus dēstructīva dēstructīvum dēstructīvī dēstructīvae dēstructīva
genitive dēstructīvī dēstructīvae dēstructīvī dēstructīvōrum dēstructīvārum dēstructīvōrum
dative dēstructīvō dēstructīvō dēstructīvīs
accusative dēstructīvum dēstructīvam dēstructīvum dēstructīvōs dēstructīvās dēstructīva
ablative dēstructīvō dēstructīvā dēstructīvō dēstructīvīs
vocative dēstructīve dēstructīva dēstructīvum dēstructīvī dēstructīvae dēstructīva

References

Etymology

From dēstruō ‎(“to destroy, demolish”) +‎ -īvus.

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /deːs.trukˈtiː.wus/, [deːs.trʊkˈtiː.wʊs]

Similar Results