Definify.com
Definition 2024
destructurus
destructurus
Latin
Participle
dēstructūrus m (feminine dēstructūra, neuter dēstructūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēstructūrus | dēstructūra | dēstructūrum | dēstructūrī | dēstructūrae | dēstructūra | |
| genitive | dēstructūrī | dēstructūrae | dēstructūrī | dēstructūrōrum | dēstructūrārum | dēstructūrōrum | |
| dative | dēstructūrō | dēstructūrō | dēstructūrīs | ||||
| accusative | dēstructūrum | dēstructūram | dēstructūrum | dēstructūrōs | dēstructūrās | dēstructūra | |
| ablative | dēstructūrō | dēstructūrā | dēstructūrō | dēstructūrīs | |||
| vocative | dēstructūre | dēstructūra | dēstructūrum | dēstructūrī | dēstructūrae | dēstructūra | |