Definify.com
Definition 2024
desumpturus
desumpturus
Latin
Participle
dēsūmptūrus m (feminine dēsūmptūra, neuter dēsūmptūrum); first/second declension
- about to choose
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēsūmptūrus | dēsūmptūra | dēsūmptūrum | dēsūmptūrī | dēsūmptūrae | dēsūmptūra | |
| genitive | dēsūmptūrī | dēsūmptūrae | dēsūmptūrī | dēsūmptūrōrum | dēsūmptūrārum | dēsūmptūrōrum | |
| dative | dēsūmptūrō | dēsūmptūrō | dēsūmptūrīs | ||||
| accusative | dēsūmptūrum | dēsūmptūram | dēsūmptūrum | dēsūmptūrōs | dēsūmptūrās | dēsūmptūra | |
| ablative | dēsūmptūrō | dēsūmptūrā | dēsūmptūrō | dēsūmptūrīs | |||
| vocative | dēsūmptūre | dēsūmptūra | dēsūmptūrum | dēsūmptūrī | dēsūmptūrae | dēsūmptūra | |