Definify.com
Definition 2025
detegens
detegens
Latin
Participle
dētegēns m, f, n (genitive dētegentis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | dētegēns | dētegentēs | dētegentia | ||
| genitive | dētegentis | dētegentium | |||
| dative | dētegentī | dētegentibus | |||
| accusative | dētegentem | dētegēns | dētegentēs | dētegentia | |
| ablative | dētegente, dētegentī1 | dētegentibus | |||
| vocative | dētegēns | dētegentēs | dētegentia | ||
1When used purely as an adjective.