Definify.com
Definition 2024
deterens
deterens
Latin
Participle
dēterēns m, f, n (genitive dēterentis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | dēterēns | dēterentēs | dēterentia | ||
| genitive | dēterentis | dēterentium | |||
| dative | dēterentī | dēterentibus | |||
| accusative | dēterentem | dēterēns | dēterentēs | dēterentia | |
| ablative | dēterente, dēterentī1 | dēterentibus | |||
| vocative | dēterēns | dēterentēs | dēterentia | ||
1When used purely as an adjective.