Definify.com
Definition 2024
detestabilis
detestabilis
Latin
Adjective
dētestābilis m, f (neuter dētestābile); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | dētestābilis | dētestābile | dētestābilēs | dētestābilia | |
| genitive | dētestābilis | dētestābilium | |||
| dative | dētestābilī | dētestābilibus | |||
| accusative | dētestābilem | dētestābile | dētestābilēs | dētestābilia | |
| ablative | dētestābilī | dētestābilibus | |||
| vocative | dētestābilis | dētestābile | dētestābilēs | dētestābilia | |
References
- detestabilis in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- detestabilis in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “detestabilis”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.