Definify.com
Definition 2024
detestaturus
detestaturus
Latin
Participle
dētestātūrus m (feminine dētestātūra, neuter dētestātūrum); first/second declension
- about to curse
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dētestātūrus | dētestātūra | dētestātūrum | dētestātūrī | dētestātūrae | dētestātūra | |
| genitive | dētestātūrī | dētestātūrae | dētestātūrī | dētestātūrōrum | dētestātūrārum | dētestātūrōrum | |
| dative | dētestātūrō | dētestātūrō | dētestātūrīs | ||||
| accusative | dētestātūrum | dētestātūram | dētestātūrum | dētestātūrōs | dētestātūrās | dētestātūra | |
| ablative | dētestātūrō | dētestātūrā | dētestātūrō | dētestātūrīs | |||
| vocative | dētestātūre | dētestātūra | dētestātūrum | dētestātūrī | dētestātūrae | dētestātūra | |