Definify.com
Definition 2024
detestatus
detestatus
Latin
Participle
dētestātus m (feminine dētestāta, neuter dētestātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dētestātus | dētestāta | dētestātum | dētestātī | dētestātae | dētestāta | |
| genitive | dētestātī | dētestātae | dētestātī | dētestātōrum | dētestātārum | dētestātōrum | |
| dative | dētestātō | dētestātō | dētestātīs | ||||
| accusative | dētestātum | dētestātam | dētestātum | dētestātōs | dētestātās | dētestāta | |
| ablative | dētestātō | dētestātā | dētestātō | dētestātīs | |||
| vocative | dētestāte | dētestāta | dētestātum | dētestātī | dētestātae | dētestāta | |
References
- detestatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers