Definify.com
Definition 2024
detondens
detondens
Latin
Participle
dētondēns m, f, n (genitive dētondentis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | dētondēns | dētondentēs | dētondentia | ||
| genitive | dētondentis | dētondentium | |||
| dative | dētondentī | dētondentibus | |||
| accusative | dētondentem | dētondēns | dētondentēs | dētondentia | |
| ablative | dētondente, dētondentī1 | dētondentibus | |||
| vocative | dētondēns | dētondentēs | dētondentia | ||
1When used purely as an adjective.