Definify.com
Definition 2024
detorrens
detorrens
Latin
Participle
dētorrēns m, f, n (genitive dētorrentis); third declension
Inflection
Third declension.
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
nominative | dētorrēns | dētorrentēs | dētorrentia | ||
genitive | dētorrentis | dētorrentium | |||
dative | dētorrentī | dētorrentibus | |||
accusative | dētorrentem | dētorrēns | dētorrentēs | dētorrentia | |
ablative | dētorrente, dētorrentī1 | dētorrentibus | |||
vocative | dētorrēns | dētorrentēs | dētorrentia |
1When used purely as an adjective.