Definify.com
Definition 2024
detrectaturus
detrectaturus
Latin
Participle
dētrectātūrus m (feminine dētrectātūra, neuter dētrectātūrum); first/second declension
- about to refuse
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dētrectātūrus | dētrectātūra | dētrectātūrum | dētrectātūrī | dētrectātūrae | dētrectātūra | |
| genitive | dētrectātūrī | dētrectātūrae | dētrectātūrī | dētrectātūrōrum | dētrectātūrārum | dētrectātūrōrum | |
| dative | dētrectātūrō | dētrectātūrō | dētrectātūrīs | ||||
| accusative | dētrectātūrum | dētrectātūram | dētrectātūrum | dētrectātūrōs | dētrectātūrās | dētrectātūra | |
| ablative | dētrectātūrō | dētrectātūrā | dētrectātūrō | dētrectātūrīs | |||
| vocative | dētrectātūre | dētrectātūra | dētrectātūrum | dētrectātūrī | dētrectātūrae | dētrectātūra | |