Definify.com
Definition 2024
detrectatus
detrectatus
Latin
Participle
dētrectātus m (feminine dētrectāta, neuter dētrectātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dētrectātus | dētrectāta | dētrectātum | dētrectātī | dētrectātae | dētrectāta | |
| genitive | dētrectātī | dētrectātae | dētrectātī | dētrectātōrum | dētrectātārum | dētrectātōrum | |
| dative | dētrectātō | dētrectātō | dētrectātīs | ||||
| accusative | dētrectātum | dētrectātam | dētrectātum | dētrectātōs | dētrectātās | dētrectāta | |
| ablative | dētrectātō | dētrectātā | dētrectātō | dētrectātīs | |||
| vocative | dētrectāte | dētrectāta | dētrectātum | dētrectātī | dētrectātae | dētrectāta | |
References
- Félix Gaffiot (1934), “detrectatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
- detrectatus in Ramminger, Johann (accessed 16 July 2016) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700, pre-publication website, 2005-2016