Definify.com
Definition 2024
detrudens
detrudens
Latin
Participle
dētrūdēns m, f, n (genitive dētrūdentis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | dētrūdēns | dētrūdentēs | dētrūdentia | ||
| genitive | dētrūdentis | dētrūdentium | |||
| dative | dētrūdentī | dētrūdentibus | |||
| accusative | dētrūdentem | dētrūdēns | dētrūdentēs | dētrūdentia | |
| ablative | dētrūdente, dētrūdentī1 | dētrūdentibus | |||
| vocative | dētrūdēns | dētrūdentēs | dētrūdentia | ||
1When used purely as an adjective.