Definify.com
Definition 2024
detrusus
detrusus
Latin
Participle
dētrūsus m (feminine dētrūsa, neuter dētrūsum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | dētrūsus | dētrūsa | dētrūsum | dētrūsī | dētrūsae | dētrūsa | |
genitive | dētrūsī | dētrūsae | dētrūsī | dētrūsōrum | dētrūsārum | dētrūsōrum | |
dative | dētrūsō | dētrūsō | dētrūsīs | ||||
accusative | dētrūsum | dētrūsam | dētrūsum | dētrūsōs | dētrūsās | dētrūsa | |
ablative | dētrūsō | dētrūsā | dētrūsō | dētrūsīs | |||
vocative | dētrūse | dētrūsa | dētrūsum | dētrūsī | dētrūsae | dētrūsa |
References
- detrusus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- detrusus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “detrusus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.